Un atkal tuvojas vasara. Un mani tas biedē. Viss sāk ievirzīties noteiktajās sliedēs. Un es nezinu, vai tas ir pareizi. Man ir bail. Bail iet tālāk un piedzīvot nākamo dienu. Bail no nezināmā. Tās laikam nav bailes, kāda cita, man vēl nezināma sajūta. Saka, ka katrai vasarai savs stāsts un puisis, ar ko tas tiek piedzīvots. Bet es nezinu vai tā ir pareizi. Bet laikam ir jāļaujas tam, ar domu, ka notiks tas, kam bija jānotiek. Un es ceru, ka šoreiz tas būs savādāk.
